Daudzi no mums uzskata, ka mājokļa saldētava ir kā sava veida “laika mašīna” – ieliec produktu un aizmirsti par to uz gadu vai pat ilgāk. Taču realitāte ir nepielūdzama: pat pie mīnus 18 grādiem bioloģiskie procesi pilnībā neapstājas, tie tikai palēninās.
Produkta kvalitāte neizbēgami pasliktinās, un pēc pārmērīgi ilga laika perioda gaļa ne tikai zaudē savu garšu un vērtīgās uzturvielas, bet arī vairs nav ieteicama lietošanai uzturā tajā notikušo strukturālo izmaiņu dēļ.
Lielākā daļa saimnieču pieļauj vienu un to pašu stratēģisko kļūdu – tās paļaujas uz faktu, ka sasalums nogalina baktērijas, aizmirstot par pašas gaļas šķiedru saārdīšanos. Spānijas Pārtikas drošības aģentūras speciālisti ir veikuši apjomīgus pētījumus, lai noteiktu, cik ilgi dažādi produkti patiesībā saglabā savu uzturvērtību. Izrādās, ka robeža starp “labu produktu” un “bezgaršīgu, sausu masu” pienāk daudz ātrāk, nekā mēs gribētu ticēt.
Kas notiek ar gaļu “dziļā miega” laikā?
Pat vismodernākā saldētava nespēj pilnībā novērst oksidēšanās procesus un tauku molekulu šķelšanos. Kad gaļa atrodas mīnusos pārāk ilgi, notiek fizikāls process, ko dēvē par “aukstuma apdegumu.”
Tas izpaužas kā balti vai pelēcīgi sausi plankumi uz gaļas virsmas. Patiesībā tie ir ledus kristāli, kas burtiski izsūkuši mitrumu no muskuļu šķiedrām.
Kad jūs šādu gaļu atkausējat, tā nespēj atgūt savu elastību. Rezultātā uz pannas paliek sauss, sīksts kumoss, kam vairs nav nekā kopīga ar sulīgo steiku vai karbonādi, ko iegādājāties veikalā. Turklāt, jo ilgāk produkts glabājas, jo vairāk tas sāk absorbēt citu saldētavā esošo produktu aromātus, pat ja iepakojums šķiet hermētisks.
Precīzs “dzīvildzes” gids: cik ilgi drīkst gaidīt?
Speciālisti uzsver, ka katram gaļas veidam ir savs unikāls ķīmiskais sastāvs un tauku struktūra, kas tiešā veidā nosaka tā izturību pret sasalumu. Šie ir kontroltermiņi, kurus pārkāpt nav ieteicams:
Liellopa, jēra un medījuma gaļa: Šī sarkanā gaļa ir visstabilākā. Pateicoties blīvajām šķiedrām un relatīvi zemajam nepiesātināto taukskābju līmenim, tā savas labākās īpašības saglabā aptuveni 12 mēnešus.
Mājputnu gaļa (vista, tītars, pīle): Šeit izšķiroša loma ir tam, vai saldējat veselu putnu vai gabalus. Veselu tušu varat droši glabāt līdz gadam, taču sadalīta gaļa (filejas, stilbiņi) sāk zaudēt kvalitāti jau pēc 9 mēnešiem.
Cūkgaļa: Šis ir viskritiskākais gaļas veids saldētavā. Cūkgaļā esošie tauki sāk bojāties un oksidēties daudz ātrāk nekā citos veidos. Lai izvairītos no rūgtas pēcgaršas un specifiska sasmakuma, centieties to izlietot 6 mēnešu laikā.
Maltā gaļa un pusfabrikāti: Tā kā malšanas procesā gaļas šūnas ir mehāniski bojātas un saskārušās ar lielu gaisa daudzumu, tās kvalitāti zaudē zibensātrumā. Pat ideālos apstākļos malto gaļu nav ieteicams saldētavā turēt ilgāk par 3 līdz 4 mēnešiem.
Kāpēc atkausēšanas veids ir tikpat svarīgs?
Daudzi nezina, ka sabojāt produktu var arī pēdējā posmā – atkausējot. Strauja atkausēšana karstā ūdenī vai mikroviļņu krāsnī burtiski “sarauj” muskuļu šķiedras, izspiežot no tām pēdējo sulīgumu.
Gudra saimniece gaļu atkausē lēnām, pārliekot to no saldētavas uz ledusskapja parasto plauktu 24 stundas pirms gatavošanas. Šāda lēna pāreja ļauj ledus kristāliem izkust vienmērīgi un muskuļu šķiedrām nedaudz atgūt spēju noturēt mitrumu.
Praktiski padomi ideālam rezultātam
Lai jūsu iepirktā gaļa pēc atkausēšanas būtu tikpat garda kā svaiga, nepietiek tikai ar datuma ievērošanu. Svarīga ir sagatavošanas tehnika:
Tūlītēja rīcība: Nekad negaidiet pēdējo brīdi. Ja jūtat, ka nepaspēsiet gaļu pagatavot 48 stundu laikā pēc pirkuma, lieciet to saldētavā nekavējoties.
Vakuuma efekts: Gaiss ir saldētas gaļas lielākais ienaidnieks. Izmantojiet speciālos saldēšanas maisiņus un pirms aizvēršanas mēģiniet no tiem izspiest pēc iespējas vairāk gaisa. Ja iespējams, investējiet vienkāršā mājas vakuuma iepakotājā – tas pagarinās produkta “mūžu” par vairākiem mēnešiem.
Saldēšanas temperatūra: Pārliecinieties, ka jūsu saldētava tiešām uztur vismaz -18°C. Ja temperatūra bieži svārstās (piemēram, bieži virinot durvis), visi minētie termiņi jāsamazina uz pusi.
Īpašais pēcsvētku izaicinājums: Ko iesākt ar cepešiem?
Ziemassvētki un Jaunais gads ir laiks, kad galdā tiek likti milzīgi cepeši, pīles un karbonādes. Bieži vien pēc svinībām paliek pāri liels daudzums gatavas gaļas, ko mēs steidzam ievietot saldētavā “melnajai dienai”. Šeit slēpjas svarīga nianse: termiski apstrādāta gaļa glabājas krietni īsāku laiku nekā svaiga.
Ja svaigu liellopu var glabāt gadu, tad Ziemassvētku cepeša pārpalikumi savu kvalitāti saldētavā saglabās vien 2 līdz 3 mēnešus. Pēc šī laika gaļa kļūst izteikti sausa un zaudē visas garšas nianses, ko sniedza svētku marināde. Tāpēc, ja janvāra sākumā revidējat saldētavu, vispirms izlietojiet tieši svētku pārpalikumus – negaidiet pavasari, jo tad tie jau būs kļuvuši par bezgaršīgu “koku”.
“Kaimiņu efekts” un saldētavas higiēna
Viena no lietām, ko bieži nepiemin pat profesionāli pavāri, ir produktu savstarpējā ietekme saldētavā. Gaļas iepakojums bieži vien ir porains mikroskopiskā līmenī. Ja jūsu saldētavā blakus svētku cepetim atrodas nepilnīgi noslēgti iepakojumi ar zivīm, dillēm vai citiem produktiem, gaļa kā “sūklis” uzsūks šos aromātus.
Gudra saimniece izmanto “zonu principu” – gaļa vienmēr atrodas savā atvilktnē, pēc iespējas tālāk no asiem aromātiem. Tāpat reizi pusgadā, vēlams tieši pēc lielajiem svētkiem, ieteicams saldētavu pilnībā iztīrīt, lai atbrīvotos no uzkrātajām smaržām un ledus kārtas, kas neizbēgami veidojas pie biežas durvju virināšanas.
Pievēršot uzmanību šādām šķietami sīkām detaļām, jūs ne tikai parūpēsieties par savas ģimenes maltīšu kvalitāti, bet arī būtiski ietaupīsiet mājsaimniecības līdzekļus, jo produkti vairs nebūs jāizmet bezgaršīguma dēļ.
Vai jūsu saldētavā ir ieviesta marķēšanas sistēma, vai arī jūs paļaujaties uz savu intuīciju un redzi? Rakstiet komentāros!
